Pupu kaitēkļu-droša uzglabāšana

Ir kāds kaitēklis, kas sadēj oliņas pupiņu ziedos (maziņa "apaļa" tumši pelēka vabolīte). Ja visu ziemu pupiņas šķiet veselas un neskartas, tad pavasarī parasti vismaz dažās, kurās bijušas iedētas oliņas, parādās caurumiņi un iekšā sēž šīs vabolītes. Arī tāda caurumaina pupiņa reizēm (pat diezgan bieži) izdīgst, tā kā nezaudējiet cerību arī tad, ja Jūsu retās krāsas vai šķirnes pupiņas ir šādi apskādētas, bet labāk tomēr laicīgi veikt profilakses pasākumus- saldētavā vai ārā, salā iznestas pupiņas atbrīvojas no šī parazīta.

Ja sēklas ir labi izžāvētas( 8-14% mitruma), tās var glabāt saldētavā gadiem ilgi nezaudējot dīgtspēju. Taču tik pamatīgi izžāvēt sēklas/graudus nemaz tik vienkārši nav. (Uzreiz izlobot no pāksts mitrums sēklās noteikti ir daudz lielāks kā saldēšanai drošais)

Labs veids kā žāvēt pupas ir , piemēram, nolikt tās uz radiatoriem, kas noregulēti uz mazu temperatūru vai mūrīša, kas jau sācis atdzist. Jāvadās pēc izjūtas, jo pārāk liels karstums arī pupām var būt nāvējošs, ja tās ir paredzētas sēklai.

Mēnesi vai divus pirms paredzamās sējas jāizņem no saldētavas laukā.
Jo sausākas sēklas, jo labāk glabājas. Vēsumā labāk kā siltumā.

Droši vien vēl arī citas slimības un kaitēkļi iet bojā saldējot.

Taču, ja neesiet pārliecināti par to, vai sēklas tiešām ir labi izžāvētas, tās var nolikt glabāties arī vēsākā telpā (0-10grādos). Tikai tad pēc apmēram divām nedēļām sēklas atkal jānoliek siltumā, lai izšķiļas jaunā sēklgraužu vaboļu paaudze un tad atkal (otrreiz) sēklas jānoliek vēsumā, lai kaitēkļi aizietu bojā. Vēsumā tās arī vajag atstāt līdz pavasarim.

Bet, kā jau bija minēts citā tēmā, tomēr labāk profilaksei pirms sēšanas sēklas papildus arī iemērkt vieglā (rozīgā, gaiši lillā, nevis tumši lillā) zilo graudiņu jeb kālija permanganāta šķīdumā (nopērkams aptiekās). Tas iznīcina slimības.

Daudzus pārējos kaitēkļus, kas mēdz parādīties uz pupiņām (laputis, tīklērci) var apkarot apsmidzinot ar parastāko kolu (izņemot diētisko, jo tā satur mākslīgo saldinātāju aspartānu, kas ir ļoti bīstma viela, iespējams, arī augiem) Kola salipina sīko kukaiņu gremošanas sistēmu un tie iet bojā.

http://m.la.lv/dabiska-augu-sargasana-2/

Dobes mulčēšana, lai mazinātu ūdens zudumu.

Dobes var mulčēt ar pļauto zāli/nezālām. Tikai nevajag aizrauties ar mulčas kārtas biezumu, lai zeme varētu "elpot" . Vadieties pēc intuīcijas un visam jābūt labi :) Mulča pasargā no ūdens zudumiem, kā arī palīdz iztikt bez ravēšanas :) Tikai dažas nezāles parasti izspraucas caur mulču. Tomēr ir arī šādas mulčēšanas mīnuss un tas ir gliemeži. Ja dobe atrodas vietā, kur gliemeži nav daudz, tad zem mulčas tāpat būs salīduši visi tā rajona gliemeži un vakarā izlīdīs no savas drošās paslēptuves, lai dotos pupu maltītē... Kā to atrisinu es? Rūpīgi nolasu visus gliemežus, kas paslēpušies zem  mulčas un nesu uz kaimiņa sētu... (joks :D) Tas, ko Jūs dariet ar salasītajiem gliemežiem, attiecas vienīgi uz Jums :) Taču zināmā mērā tas pat ir pluss, jo ir skaidri zināms, kur visi gliemeži ir- tie ir zem mulčas, it sevišķi kailgliemeži.

Attieksme pret nezālēm.

Vēl viens "mulčēšanas" veids ir iesēt pupas tādā vietā, kur jau ir kādas nezāles, kas Jums patīk. Personīgi mana attieksme pret nezālēm nav negatīva, ja vien man tās patīk. Nezāles, kas patīk- vai tās maz vispār vairs ir nezāles? :) Mīnuss šim pasākumam ir tāds, ka tādai dobei vajag daudz vairāk ūdens un barības vielu, jo katra "mute" prasa savu. Toties tās sniedz arī savu artavu, lai ūdens ilgāk saglabātos augsnē. Jūs būsiet pārsteigti, cik ilgi pēc lietus ūdens saglabājas tādā dobē salīdzinot ar kārtīgi izravētu dobi. Jebkurā kārtīgi izravētā dobē nezāles tāpat būs vienmēr- pēc dienas, divām vai nedēļas, bet būs. Jo zemē ir miljardiem nezāļu sēklu!!! Kā es mēdzu teikt-  labāk izvēlēties tās nezāles, kas patīk tādā veidā organizējot nezāļu augšanu, nekā būt par nezāļu ravēšanas vergu. Jo tur, kur jau ir nezāle, fiziski nevar izaugt kāda cita nezāle! Varbūt kāds to nosauks par slinkumu, bet es to saucu par saprātīgu rīcību :)- mulča vai nezāles, kas nemaz nav nezāles, jo Jums patīk. Vai arī skrien un ravē ..un ravē un ravē...

Lūk, te būs labi piemēri ar nezālēm, kas patīk (Kādas vēl nezāles? Rozā puķītes :) )

Vēl viena metode varētu būt stādīt pupas starp piparmētrām. Pirms tam gan jāiestāda daži piparmētru stādiņi, kas ātri vien izplatīsies lielā piparmētru laukā. Piparmētras ir praksē pārbaudīti noderīgs augs kaut vai tikai tādēļ, ka pasargā no gliemežiem, jo tos atbaida! Piparmētru vietā var stādīt arī citus augus, kas atbaida gliemežus un ir noderīgi.

Lūk, te mana "pļavas dobe". Ap katru pupu ir salikta pļautas zāles mulča,bet vairāk nekas attiecībā uz nezālēm nav darīts.